Misionarias Dominicanas do Rosario

centanario de la fundacion de la congregacion

Misionaria

celebrasaun sentenariu Oe-cusse

Santo Domingos de Gusmao

Hablaba Siempre de Dios y con Dios ifeliz dia!

Missionarias

viajem dahuluk ba Maldonado

Missionarias Dominicana

celebrasaun Eukaristika 100 anos

Image de Missionarias

Maldonado Peru

Comunidades missionarias iha Timor-Leste

Comunidades missionarias iha Timor-Leste

Missionarias

enkontru nasional Juventude Dominicano

Saturday, July 2, 2022

“Imi la’o ba. Ha’u haruka imi ba nudar bibi oan sira iha asu fuik sira leet. Keta lori bukae, kohe eh sandalias.”

 

DOMINGO XVI TEMPU BAIBAIN NIAN

 

1a. Leitura:  Is:6:10-14c

2a. Leitura:  Gal.6:14-18

Evangelho:  Lk 10:1-12, 17-20

 

    Evangelho loron ohin nian, saun Lukas haktuir mai ita kona ba kondisaun atu sai nia discípulo Jesus nian.

  Vida discipulado/a iha riterio ne’ebé mak todan tebes, no criterio ne Jesus rasik mak halo ba ema ne’ebé mak hakarak tuir Nia. Maibe ita sei la sai discipulo/a Jesus nian se nia la bolu ita. Se mak bele tuir Jesus? Perguntas ida ne la’os refere deit ba Missionaria ou ba religioso/a sira deit maibe ba criatura tomak maske nia bolu ita iha dalan ketak ketak atu haklaken nia reino.

   Tambasa mak iha regras discipulo/a nian Jesus tau importansia tebes atu la’o ho liman ain mamuk, no La’o iha Asu fuik sira leet?

Ita tenki hatene katak kultura discipulo/a nian mak humilidade ne’ebé ho nia significa ne’ebé klean mak la’o ho Maromak atu servi.  

   Moris hanesan religioso/a ita presija atu troka ita nia kultura ida ne’ebé senti katak ita mak hatene buat hotu no furak liu ema seluk. Tamba Maromak deit mak ukun nain ba buat hotu. No buat hotu komesa husi Nia. Ho ida ne’e mak atu komesa ita nia jornada moris nian ita presija Nia. Hanesan mos vida discipulo/a ita presija hadia ita nia relasaun ho Jesus nebe bolu ita, no ita atu komesa halo servisu ita presija colabora ho nia selae mak ita nia misaun sei sai pesoal nian.

  Razaun ida ne’e mak Jesus dehan labele lori buat ida, so la’o ho Nia deit. Se ita la’o ho Jesus deit mak asu fuik sira mos sei la tata ita. Dala barak ita hasoru dezafious barak iha ita nia misaun, la’os katak Jesus husik ita mesak, maibe tamba buat barak ne’ebé mak ita lori, exemplo mak ita nia arrogansia, centro de atensaun, no buat barak nebe mak ita gosta tebes maske ita la presija.  

    Jesus haruka ita atu labele lori buat ida iha pasta wainhira ita desejo atu tuir nia tamba nia hatene katak Maromak deit sufficiente, nia bele halo buat hotu. Dalan diak ida atu tuir Jesus mak ita tenki sai ema ne’ebé inculturação atu ita bele moris hanesan Maromak ne’ebé halo An ba Ema. Ho ida ne mak Iha Segundo Leitura Sao Paulo tau nia an iha Maromak nia Forsa hodi dehan “Nia sei la vangloria ho nia an rasik maibe iha deit Jesus nia Cruz tamba Jesus nia Cruz mak forsa nebe lolos.” Gal 6:14-18

   Mai ita hotu moris tuir kultura Maromak nian ne’ebé hanorin ita atu moris iha humilidade hanesan Maromak ne’ebé haraik An hodi moris iha ita. Entrega ita nia prioridade ba sasan, forsa mundu nian ne’ebé la permanente fo tempu ba Jesus hodi hatene nia misaun lolos mai ita ne mak saida.

 

Reflesaun Husi: Irmã Rosaria Aurea Ximenes,OP


Friday, June 24, 2022

“O TUIR HAU MAI”

 

Domingo XIII Tempu Baibain Nian

 

1a. Leitura: 1 Rs. 19: 16b, 19-21

2a. Leitura: Gal 4: 31b-5,1 13-18

Evangelho.: Lc 9: 51-62

 

Evangelho ohin loron nian Jesus desafia ba ema hirak ne’ebé atu tuir Nia significa saida? Ou atu sai Cristo nia saseluk nia katak sa? Ita nudar ema sarani ita hotu la’o iha dalan ida deit, dalan ba tuir Jesus. Jesus bolu no convida ita atu tuir Nia no hatudu mai ita dalan oinsa atu tuir Nia.

Iha primeira leitura, hatudu mai ita kona ba chamada Eliseu nian, no iha segunda leitura Saun Paulo explica katak Maromak espera ba ita hanesan Cristaun ne’ebé la’o tuir Espirito basa Isin ho Espirito la han malu. Iha evangelho dehan mai ita katak Jesus bolu ema ne’ebé hakarak tuir Nia ou fo vokasaun ne’e ba ema balun, iha mos ema ne’ebé mak laiha vokasaun mas sira decide atu ofrese sira nia an.

Vokasaun ne’e sai hanesan grasa ida; lian nebe bolu ita “Mai Tuir Hau” hein ita ida- idak nia resposta. Pergunta ba ita mak: Hau hakarak duni ho fuan atu tuir ida be convida hau ne’e? Vantagem sa mak hau hetan iha dalan ba tuir Nia ne’e? Hau pronto duni ka lae atu husik buat hotu hodi tuir Jesus?

 

Reflesaun Husi: Irmã Nelia Pinheiro, OP


 

 

Thursday, June 16, 2022

CORPUS CHRISTI

 

                                  

                            Kristu nia Futar Isin no Ran


1a. Leitura: Gen 14:18-20

2a. Leitura: 1 Cor 11:23-26

 Evanjelho: Lukas 9:11B-17

 

     Iha Domingo kotuk Santa kreda celebra festa boot Solenidade da Santíssima Trindade, Domingo Ohin loron nian Santa kreda celebra festa  Solenidade Santissimo Corpo e Sangue de Christo( Jesus Futar Isin no Ran). Iha sekulo XIII(1264) hauhu husi Amu Papa Urbano IV sai nudar forma ida atu sasin kona ba Jesus nia prezensa real iha Eukaristia. Tan ne’e, ohin sai hanesan Domingo ksolok ba ita hotu atu celebra Jesus nia futar isin no ran, liu husi  sacrifisio boot liu hotu mak Eukarista. Iha kalan kinta feira Santa, ita aprende katak Jesus molok tama ba nia misterio paskua nian: terus, mate no moris hias, Nia hari’i ona iha Eukaristia liu husi han kalan ikus hamutuk ho nia eskolante sira. Ne mak aliansa ne’ebé Jesus rai hela mai ita hotu.

   Buat importante tebes atu ita hatene no reflete didiak iha Eucaristia mak premeiro: ita mai fo agradese no adora Nia mesak, segundu: ho misterio fiar nian no devosaun haleu Eucaristia, terseiro: hanorin ita atu apresia no simu grasa iha sagrada Eucaristia. Nune’e, it abele dehan katak  Eucaristia mak boot liu hutu- hotu.

  Hanesan mos iha evanjelho Sao Lukas 9:11B-17 ohin nian hatudu mai ita oinsa ema lubuk bot sira  tuir Jesus? Wainhira sira hamlaha saida mak acontense ba sira?  Iha evagelho ne’e hatudu momos mai ita  oinsa Jesus hatudu ninia domin no campaixaun ba sira ne’ebé tuir nia. Jesus hatene sira nia precisa, Jesus hatene saida mak ema lubun boot sira nia hakarak. Tamba ne’e Jesus halo milagre  paun ho ikan hodi fo  han ema lubun bot sira nebe tuir nia.  Jesus mos hatene katak sira hanesan bibi ne’ebé laiha bibi atan. Jesus halo buat ne’e hotu ba sira tamba Nia hakarak mos hatudu ba sira katak salvasaun ne’ebé sira buka mak  ida ne’e atu nune’e sira bele fiar mos iha Nia.

   Reflete fila fali ba ita nia an mos , oinsa ita bele conhese didiak Jesus iha ita nia moris hodi tuir Nia ? Wainhira Ita ba tuir Misa lolon loron no iha Domingo ita ba simu Jesus nia futar isin no ran,  ita fiar Nia hanesan ita nia maksoin? Wainhira ita ba tuir Misa (Eucaritia) ita ba simu nia Nia isin no ran, ita ba atu agradese, ita ba atu adora nia, ita ba rona Maromak nia lian?

,Ba ita sira fiar nain, Eukaristia mak fonte no sentru ita nia moris. Jesus fo nia isin no ran nudar karan atu soi ita ema. Tan ne, iha Eukaristia  alimenta ita nia isin no klamar no ho Jesus nia Futar Isin no ran  ita mos proklama katak ita fiar iha prezensa real Jesus Kristo nian iha sagrada Eukaristia.

 

Sr. Roberta Moniz Soares OP


 

 

Thursday, June 9, 2022

DOMIN IHA COMUNHÃO

 

Solenidade da Santíssima Trindade

1a. Leitura: Pro. 8:22-31

2a. Leitura: Rom. 5:1-5

Evanjelho: Jo. 16:12-15

 

       Ohin loron Santa kreda celebra festa Solenidade da Santíssima Trindade, celebrasaun misterio fiar nian. Mistériu ne’ebé haksumik iha “Maromak ida deit ho Ema Na’in tolu” ketakketak ; Aman, Oan, no Espirito Santo. Solenidade ida nee bolu ita atu contempla kona ba Maromak nia domin. Oinsa Maromak constitui domin ida ne’e no Oinsa Maromak hakarak ita atu hadomi.

   Santíssima Trindade hatudu mai ita katak Maromak mak Domin perfeito iha comunhaun. Husi Domin ne’e mak Nia cria buat hotu. Buat hotu nebe existe sulin mai husi domin ida nee.

Maromak cria ita ema ida idak, ho Ninia imagem no semelhança rasik, nee katak, ita hotu ne’ebé  Maromak cria, bolu mos ita atu moris, haburas no hametin iha dinamika domin ne’be establese baseia iha relasaun/comunaun ho Maromak, ema seluk, no ho criasaun hotu.

   Iha Evanjelhu ohin loron nian, Jesus reconhese buat hotu nebe ita iha, hahu’u no mai husi Aman-Maromak fo ba Nia Oan Mane no husi Oan Mane ba Epirito Santo. Jesus descreve conkretamente Maromak nia natureza hahu’u kedas iha komunaun no iha relasaun. Relasaun entre Aman, Oan ho Espirito Santo, Jesus hakrak ita hakarak hatene katak, Maromak  ne’e Maromak nebe Unido, Maromak ne’be social, Maromak ne’ebé colabora hamutuk, Maromak ne’ebé família, Maromak ne’ebé komunidade, Nia hakiak no bolu ita hotu atu hola parte iha mistériu domin ida-ne’e.

 “Domin ida  ne’ebé hola parte absolutamente iha comunhão no iha relasaun”

Reflesaun Husi: Irmã Mariana Dos Santos Barreto, OP